Vienīgā atbilde – efektivitāte
Dārgas izejvielas, krītošas graudu cenas, zemas piena cenas, augstas kredītu procentu likmes, sausums pavasarī un vasarā, negaisa postījumi, lietavas kulšanas laikā – tā vien liekas, ka šajā sezonā veiksme ir pilnībā novērsusies no Latvijas lauksaimniekiem. Protams, ka visi šie faktori uzskatāmi būs redzami arī saimniecību bilancēs un peļņas rādītājos, spējā laikus kārtot savas saistības pret kreditoriem un veikt jaunas investīcijas. Šādos apstākļos galvenais ir nenolaist rokas un izvērtēt situāciju un iespējamos risinājumus pragmātiski, jo bezcerīga žēlošanās nepalīdzēs. Jau uzņēmējdarbības pamatos studentiem māca, ka uzņēmums vienmēr ir pakļauts mainīgu ārējo apstākļu ietekmei, kurus tas nevar izmainīt. Vienmēr būs laiks, kad pozitīvu ārējo apstākļu dēļ uzņēmējdarbību veikt ir vienkārši un uzņēmums gūst labu peļņu un būs krituma brīži, kad jādomā, kā savilkt jostu un pārdzīvot grūtos laikus. Mēs par to varam priecāties vai bēdāties, taču pareizā pieeja, manuprāt, ir to vienkārši pieņemt un rīkoties atbilstoši apstākļiem.
Neesmu agronoms, tāpēc pat nemēģināšu ieteikt, kādas kultūras tagad vajadzētu sēt, kādas izsējas normas un mēslojumu pielietot. Centīšos vien atsaukt atmiņā dažus vispārpieņemtus principus, ko uzņēmējdarbībā piemēro t.s. “grūto” laiku apstākļos.
Vienīgā atbilde uz dārgām izejvielu un mērenām produkcijas cenām ir efektivitāte.
Peļņa ir vienāda ar starpību starp ieņēmumiem no produkcijas pārdošanas un izdevumiem tās saražošanai. Tieši tik vienkārša un nepielūdzama ir formula katras uzņēmējdarbības pamatā. Ja izejvielu un produkcijas cenas ir ārējie faktori, ko nevaram ietekmēt, tad vienīgais veids, kā būt veiksmīgiem, ir saražot to pašu produkcijas apjomu, tam iztērējot mazākus līdzekļus. Pēdējos divdesmit gados Latvijas lauksaimniecībā ir ieplūduši ļoti būtiski līdzekļi gan tiešo investīciju veidā, gan ar ES struktūrfondu apjomīgu atbalstu. Ir notikusi acīmredzama modernizācija un šodienas lauksaimnieku efektivitāti nevar salīdzināt ar saimniekošanu deviņdesmitajos gados. Taču pašreizējā izejvielu un produkcijas cenu attiecība spiež iet tālāk un saimniekot vēl efektīvāk. To iespējams izdarīt iegūstot papildus zināšanas un pārņemot arī labāko ārvalstu zemnieku praksi, pilnvērtīgi izmantojot visas iespējas, ko sniedz iegādātā modernā tehnika, optimizējot minerālmēslu pielietojumu, izmantojot precīzās lauksaimniecības metodes, meklējot arvien jaunus agronomijas paņēmienus izmaksu samazināšanai un ražības palielināšanai un veicot citus pasākumus efektivitātes uzlabošanai.
Sabalansēta riska vadība
“Grūtajos” laikos saimniecības ir pakļautas paaugstinātam finanšu riskam – t.i. iespējai, ka tās nevar nokārtot savas finanšu saistības un to liktenis pilnā apmērā kļūst atkarīgs no kreditoru lēmumiem. Šos finanšu riskus pareizi vadot ir iespējas būtiski samazināt šādu iespēju. Ir sekojoši ieteikumi finanšu risku samazināšanai:
- Tālredzīgi veidot savu finanšu bilances struktūru, ieguldījumus veicot gan izmantojot savus līdzekļus, gan papildus piesaistot aizņēmumus. Savu līdzekļu īatsvaram nevajadzētu būt mazākam par 25-30%, lai saimniecība arī grūtākos laikos varētu veiksmīgi kārtot savas saistības. Tāpat pareizi jāveido aizņēmumu termiņu struktūru, finansējot ilgtermiņa investīcijas ar ilgtermiņa aizņēmumiem un apgrozāmos līdzekļus – ar īstermiņa kredītiem.
- Rūpīgi izvēlēties un veidot ilgtermiņa sadarbību ar partneriem – kreditētājiem un preču piegādātājiem ar pēcapmaksu. Svarīgi, lai šie partneri būtu uzticami un profesionāli, to rīcība un nolūki prognozējami arī grūtajos laikos. Tieši kreditoru nemākulīgā un pārāk agresīvā rīcība var kļūt par iemeslu saimniecības nonākšanai ūtrupē. Svarīgi uzturēt pastāvīgu kontaktu ar kreditoriem un šīs attiecības veidot caurspīdīgas, lai kopā varētu rast optimālākos risinājumus. Nereti slēpšanās problēmu gadījumā un nesaskaņotu darbību veikšana noved pie nopietniem konfliktiem starp saimniecībām un kreditoriem.
- Laikos, kad peļņa ir mazāka un naudas plūsma saspringtāka, izvēlēties konservatīvāku saimniekošanas stratēģiju. Agresīvā stratēģija paredz lielāku izejvielu patēriņu, mērķējot sasniegt maksimālo ražu. Gados, kad finanšu risks saimniecībai ir augstāks, to var samazināt, tērējot mazāk uz izejvielām un samierinoties ar salīdzinoši zemāku ražību. Tāpat saspringtas naudas plūsmas apstākļos vajadzētu atturēties no jaunu ilgtermiņa investīciju veikšanas.
- Šogad ļoti uzskatāmi redzējām, kādus zaudējumus ražai, tehnikai un saimniecības īpašumam var nodarīt nelabvēlīgi laikapstākļi un postoši negaisi. Šie ir apstākļi, ko nekādi nevaram ietekmēt un ir jārēķinās, ka laiku pa laikam šādi riski iestāsies, tāpēc vienīgais veids kā šos riskus kompensēt, ir veikt sava īpašuma un sējumu apdrošināšanu.
- Atbildīgi vadīt juridiskos riskus, vienmēr apzināties savas tiesības un pienākumus, kas izriet no parakstītajiem līgumiem. Parakstīt jebkura veida līgumus, tos neizlasot vai pilnībā neiprotot, ir pirmais solis uz nopietnām problēmām “grūtajos” laikos.
Apzināties un piemēroties ārējās vides mainīgumam, izmantot grūtos laikus savā labā
Veiksmīgāko uzņēmēju kopīgā rakstura iezīme ir pārliecība, ka pēc grūtajiem laikiem sekos labāki. Viņi šajos laikos norūdās, kļūst efektīvāki un spēcīgāki. Grūtie laiki no tirgus atsijā vājākos un mazāk efektīvos spēlētājus, kas savā darbībā ignorē labas saimniekošanas un riska pārvaldības pamatprincipus. Tas tirgū rada papildus iespējas tiem, kas veiksmīgi pārdzīvojuši krīzi. Ekonomika ir cikliska un labie laiki vienmēr mijas ar grūtākiem. Vienmēr atcerēsimies seno teicienu par to, ka grūti laiki rada spēcīgus vīrus un nezaudēsim entuziasmu arī šajā gadā, ko daudzi dēvē par sliktāko Latvijas lauksaimniecībā.